Attēlojošās iekārtas, iespējams, ieņem vienu no
pirmajām vietām prezentācijas aprīkojuma rindā.
Tās tiek plaši pielietotas konferenču, prezentāciju
rīkošanā, kā arī tās sāk aktīvi izmantot izglītības sfērā. Ko lai
izvēlas, organizējot vienu vai otru pasākumu?
Atainošanas iekārtu pastāvošo veidu daudzveidība
kopumā izskaidrojama ar to pielietošanas apstākļu dažādību.
Piemēram, projekciju televizoriem, neskatoties uz to nelielo cenu,
ir diezgan liels ekrāns un izmantojami mērena ārējā gaišuma
apstākļos. Interaktīvie paneļi, kas vienlaicīgi izpilda grafiskās
informācijas ievades un izvades funkcijas, ļauj ziņotājam veikt
korekcijas uzstāšanās laikā jau iepriekš sagatavotā grafiskajā
materiālā, kā arī pievienot jaunu grafisko informāciju. Tamlīdzīgi
„ekspromti” padara referātu daudz dzīvāku un elastīgāku.
Kad ir vajadzīgs liela izmēra ekrāns, ārpus
konkurences izrādās dažāda rakstura projektori. Tomēr stipra ārējā
apgaismojuma apstākļos šīs ierīces neļauj iegūt kontrastainu attēlu,
tādēļ tādos gadījumos tiek izmantoti, piemēram, plazmas vai šķidro
kristālu monitori. Šīm ierīcēm arī veltīts dotais raksts.
Plazmas (PDP - Plasma Display Panel) un šķidro
kristālu Liquid Crystal Display) paneļi ārēji ir ļoti līdzīgi. Pie
tam dažas iekārtas, kas minētas prospektos, ļoti tuvas. Tāpēc,
izvēloties paneli, rodas jautājums: kāda iekārta ir vēlama
noteiktiem pielietošanas nosacījumiem? Pamēģināsim tikt ar to
skaidrībā.
LCD-panelis: priekšrocības un trūkumi
Šķidro kristālu paneļu darbības princips balstīts uz
gaismas plūsmas intensitātes vadību no apgaismojuma lampām ar šķidro
kristālu palīdzību. Galvenā LCD-paneļu priekšrocība – augsta
izšķirtspēja. Piemēram, 37-collu panelim
izšķirtspēja parasti ir 1366x768, bet 42-collīgajai „plazmai”
izšķirtspēja nepārsniedz 1024x1024. Tādā veidā LCD paneļiem tiek
dota priekšroka tajos gadījumos, kad ir vajadzīgs ne pārāk liels
ekrāns ar lielu izšķirtspēju.
Tāpat der atzīmēt, ka HDTV (1920x1080) izšķirtspēja
gadās tikai LCD-paneļiem. Krāsu pārraide LCD paneļiem ir nedaudz
sliktāka nekā „plazmai”, bet skata leņķis ir mazāks. Pirmais ir
jāņem vērā tajos gadījumos, kad ir svarīga krāsas pārraides
precizitāte, bet otrais – kad kaut kāda iemesla dēļ daļa vērotāju
skatās uz ekrānu zem liela leņķa.
LCD-paneļi slikti attēlo kustīgus objektus, jo tiem
ir lēnāks atbildes laiks. Tāpēc dinamiskiem sižetiem labāk dot
priekšroku „plazmas” izmantošanai. Mūsdienu LCD-paneļu matricās, it
īpaši lielu izmēru, var būt daži nestrādājoši pikseļi. Tomēr vienmēr
var izvēlēties tādu paneli, kurā tādu punktu vispār nav vai arī tie
visi ir melni (tādi pikseļi praktiski ir nemanāmi).
LCD-paneļa ekrāns parasti ir sintētisks un tāpēc
„baidās” no mehāniskiem bojājumiem, piemēram, no rādāmkociņa. Tā
derīguma termiņu nosaka galvenokārt lampu drošība, kas sastāda no 20
līdz 60 tūkst. stundu.
Plazmas paneļos ir luminofora spīdēšana, ko izraisa
plazmas izlaistie ultravioletie fotoni.
Pie galvenajām „plazmas” priekšrocībām var pieskaitīt
stipru spilgtumu un kontrastu, lielisku krāsu pārraidi un lielu
skata leņķi. Izveidot pietiekami mazu izmēru plazmas paneļa šūnu ir
tehnoloģiski sarežģīti, tāpēc plazmas paneļiem pretēji šķidro
kristālu paneļiem ir liela izmēra ekrāns un mazāka izšķirtspēja.
Plazmas paneļa derīguma termiņu, pirmkārt, nosaka luminofora
spīdēšanas intensitātes izmaiņas („izdegšana”) un sastāda 10-50
tūkst. stundu, kas ir nedaudz mazāk nekā LCD-paneļiem. Tiek
uzskatīts, ka, plazmas panelim ilgi atainojot kontrastainu statisku
(nekustīgu) attēlu, luminofors „izdeg” nevienmērīgi, kā rezultātā uz
attēla paliek viegli pamanāmas „ēnas”.
Tāds efekts tiešām pastāv. Tomēr vajag ņemt vērā
sekojošu. Kā rāda prakse, tikai ļoti retos gadījumos plazmas paneļi
tiek izmantoti kontrastainu statisku attēlu atainošanai. Televīziju
programmu logotipi nav kontrastaini objekti salīdzinājumā ar kopējo
fonu. Pie tam pašas programmas patstāvīgi nomaina viena otru, bet
vairāki attēla mērogošanas režīmi ļauj izmantot luminoforu uz visa
paneļa laukuma.
Izņemot augstāk uzskaitīto, izvēloties plazmas vai
šķidro kristālu ekrānus, der pievērst uzmanību sekojošiem
parametriem:
ekrāna komplektēšanai;
pieslēgšanas paņēmieniem;
attēla mērogošanas režīmiem;
ekrāna fiziskai izšķirtspējai.
Ekrāna komplektēšana
Nereti panelim ir iebūvētais TV-programmu uztvērējs
(TV-tūneris), nelielas akustiskās sistēmas, tāpēc arī to sauc par
televizoru. Izmantot prezentācijai televizoru daudzos gadījumos nav
lietderīgi, tā kā televizora cena ir augstāka par paneļa cenu, bet
iebūvētās akustiskās sistēmas un TV-tūneris netiek izmantoti. Pie
tam televizoru matricām bieži vien ir liela izmēra pikseļi un līdz
ar to zema izšķirtspēja (optimizēta TV-programmu skatīšanai).
Pieslēgšanas paņēmieni
Parasti panelim ir vairākas saskarnes daudzveidīgu
signāla avotu pieslēgšanai.
Paneļa formētais attēls lielā mērā ir atkarīgs no
avota signāla pārraides saskarnes. Zemāk minēti visizplatītāko
saskarņu nosaukumi un to apraksti kvalitātes pasliktināšanās secībā:
1.HDMI (High-Definition Multimedia
Interface) un DVI (Digital Visual Interface) – datu pārraides
digitālā saskarne. HDMI ļauj pārraidīt ne tikai attēlu, bet arī
skaņu; konektora izmēri ir mazāki nekā DVI, bet ar lielu
caurlaidības spēju. HDMI apgriezti saderīgs ar DVI. Pašlaik skaņa
caur HDMI netiek pārraidīta, bet augsta caurlaidības spēja
nepieciešama tikai darbam izšķirtspējā 1920x1080 ar progresīvo
izklājumu. Digitālā interfeisa DVI klātbūtne panelī vēlama,
izmantojot personālo datoru signāla lomā.
2.RGB (dažreiz tiek apzīmēts pēc spraudņa
nosaukuma: HD-15, DB-15, D-sub, VGA). Šis interfeiss, kā visi
sekojošie, ir analoga tipa, domāti videodatu pārraidei no datora.
Tāpat kā digitālie interfeisi atbalsta Plug and Play režīmu.
3.Component. Tiek izmantoti trīs RCA
spraudņi sarkanā, zaļā un zilā krāsā. Šis interfeiss ļauj realizēt
atsevišķu pārraidi vai nu trīs pamatkrāsu (RGB) videosignālu, vai
spilgtuma signālu un divu dažādkrāsu (YPrPb). Komponentais
RGB-interfeiss (ar spraudņiem RCA) nav savienojams ar datora RGB (ar
spraudni VGA) sinhronizācijas signālu pārraides paņēmienu atšķirības
dēļ.
4.S-video (Y/C). Tiek izmantots
četrkontaktu spraudnis mini-DIN (vai retāk divi spraudņi BNC), caur
kuru atsevišķi tiek pārraidīti divi signāli: spilgtuma un
krāsainības. Šo signālu atdalīšana ļauj izvairīties no
šķērskropļojumiem „spilgtums-krāsainība”, kas raksturīgs
kompozītajam videosignālam.
5.Composit (Video, CVBS). Tiek izmantots
viens RCA-spraudnis dzeltenā krāsā. Šajā gadījumā vienā signālā
kodējas informācija par spilgtumu un krāsu. Kodēšanas sistēma var
būt dažāda {piemēram: PAL, SECAM, NTSC).
6.RF-Cable (RF). Parasti tiek izmantots
F-connector. Tiek pārraidīts radiofrekvenču signāls – augstas
frekvences nesējs, modulēts ar kompozīto videosignālu. Tāds
spraudnis sastopams tikai tādos paneļos, kuri aprīkoti ar TV-tūneriem.
Der pieminēt arī daudzfunkcionālo 21-kontakta spraudni SCART (Syndicat
des Constructeum d'Appareils Radiorecepteurs et Televiseurs).
Atkarībā no komplektācijas šis spraudnis var ietvert sevī kompozīto,
komponentu un S-videosignālus, kā arī pārraidīt vadības signāla
stereoskaņu.
Ekrāna fiziskā izšķirtspēja
Prezentācijās izmantojamais videomateriāls parasti
satur tekstu, kā arī dažāda veida rasējumus, shēmas un zīmējumus.
Tamlīdzīgi attēli atšķirībā, piemēram, no kinofilmām pieprasa
attēlojošās ierīces augstu izšķirtspēju. Šķidro kristālu paneļiem
parasti ir pietiekami augsta izšķirtspēja. Citādāk ir ar plazmas
paneļiem. Salīdzinoši nedārgajiem 42-collu modeļiem parasti ir
amerikāņu televīzijas standarta izšķirtspēja: 852x480. Tās nepietiek
kvalitatīvai teksta attēlošanai, tāpēc prezentācijām ieteicamāk
izmantot, tā saucamos, „augstas izšķirtspējas” paneļus – no 1024x768
un vairāk.
Ja paredzams paneli izmantot augstas kvalitātes
videorullīšu atainošanai, tad ieteicamāks ir modelis, kas atbalsta
videosignāla kvantēšanu vairāk nekā 8 bitiem uz krāsu (16,7 mlj.
krāsu).
Tātad veiksim kopsavilkumu. Plazmas vai šķidro
kristālu panelim, kuru paredzams izmantot prezentācijās, jāapmierina
sekojošas prasības:
augsta fiziska izšķirtspēja (ne mazāka par
1024x768);
digitālā (DVI) vai analoga (RGB) ieejas esamība
datora pieslēgšanai;
Zoom režīma esamība slaidu pilnekrāna skatīšanai.
Izvēloties paneli, nevajag ieciklēties uz kaut kādas
konkrētas kompānijas produkciju. Katrai kompānijai ir gan labi, gan
arī ne visai veiksmīgi modeļi. Pie tam zem pazīstama brenda
produkcijas bieži tiek izmantoti citu, mazāk pazīstamu
kompāniju-izstrādātāju komplektācijas.
Salīdzinot vairāku paneļu attēlus, ņemiet vērā
sekojošo: praktiski jebkurš mūsdienu ekrāns pieļauj milzums dažādu
iestatījumu: spilgtums, kontratsts, piesātinātība, nokrāsa, krāsas
temperatūra, asums un tā tālāk, tāpēc var kļūdaini rasties slikts
viedoklis par nepareizi noregulētu paneli.
Paneļa attēla kvalitāte ir atkarīga no pieslēgšanas
paņēmiena. Paneļiem, kuri pieslēgti vienam un tam pašam avotam, bet
dažādiem interfeisiem (piemēram, kompozītajam videosignālam un DVI),
būs pilnībā dažādi attēli.
Signāla avotam jādod kvalitatīvs attēls. Bieži uz DVD
ir sastopams, tā saucamais, „izspiestais” videomateriāls, kad video,
saspiesta MPEG-4 ar zemu bitreitu, tiek konvertēta MPEG-2. Šajā
gadījumā uz attēla kļūst redzama attēla blokveida struktūra
(„kvadrātiņi”) un pie laidenas spilgtuma pārejas (gradienta) asi
iezīmējas robežas.
