Multimediju projektori (vai
video projektori, kā tos nereti sauc) iekaroja lielu popularitāti
informācijas atainošanas ierīču vidū. Tie ir īsti „vizualizācijas
meistari” – ar to palīdzību var demonstrēt profesionālu videorullīti,
ciparu slaidšovu, prezentāciju ar grafikiem, tabulām un animācijas
efektiemjeb – parādīt kolektīvai skatīšanai jebkuru
videoinformāciju. Bet var arī pārvērst māju vai dzīvokli mājas
kinozālē – ar īstu platekrāna kino uz lielā ekrāna.
Multimediju projektori ir kļuvuši par pierastu parādību
lietišķajā dzīvē – bez tiem nav iedomājama izstāžu, semināru,
konferenču, darba sapulču, mācību kursu rīkošana. Viegli var
izskaidrot intereses pieaugumu attiecībā uz projektoriem pēdējā
laikā mājas kinozāļu sfērā: neviens televizors vai plazmas ekrāns
nevar konkurēt ar projektoriem attēla izmēru ziņā.
Multimediju projektori ir universāli: pie tiem var pieslēgt
gan datoru avotus (personālo vai portatīvo datoru, darba staciju,
datortīklu un maināmās atmiņas kartes), gan video signāla avotus
(videomagnetofonus, DVD-pleijerus, videokameras, TV-tūnerus,
satelīttelevīzijas sistēmas).
Lai vieglāk orientētos plašā jaunāko projektoru modeļu
daudzveidībā, vajag kaut vai vispārīgos virzienos zināt, kādiem
parametriem, tehniskiem raksturojumiem un funkcionālajām iespējām
vajag pievērst uzmanību.
Projektoros izmantojamās
tehnoloģijas
Mūsdienu multimediju
projektoros tiek izmantotas dažādas attēlu formēšanas tehnoloģijas.
Visizplatītākās šodien ir divas no tām: šķidro kristālu
tehnoloģija (LCD, Liquid Crystal Display) un digitālās
gaismas apstrādes tehnoloģija (DLP, Digital Light Processing).
Katrai no šīm tehnoloģijām ir virkne priekšrocību.
Projektoriem, kuri izmanto LCD projekcijas tehnoloģiju,
raksturīga liela gaismas plūsma, attēla krāsu piesātinātība un
plašas iespējas pieslēgt ārējiem avotiem.
DLP-projektori atšķiras ar augstu attēla kontrastu, krāsu
pārraides dabiskumu, kropļojumu iztrūkumu, kurus izraisa staru
nesavienošanās.Pie tam tieši
DLP-tehnoloģijas ļauj radīt īpaši vieglus projektoru modeļus mobilai
izmantošanai.
Projektoru kategorijas
Pieaugot popularitātei,
pieauga arī piedāvājamo modeļu skaits – pašlaik to ir kļuvis tik
daudz, ka orientēties un izvēlēties piemēroto modeli nav nemaz tik
viegli. Lai vienkāršotu šos uzdevumus, mēs klasificējām visus
modeļus atbilstoši to pielikumiem šādās kategorijās:
Budžeta Projektori ierobežotam budžetam –
ekonomiski attaisnots risinājums. Galvenokārt tiek izmantoti skolās,
profesionālās skolās, mācību centros, augstākajās mācību iestādēs,
nelielos birojos un mājās.
Darījumu braucieniem Projektori izceļas ar kompaktu izmēru,
minimālu svaru, viegli ievietojami portfelī kopā ar datoru.
Neskatoties uz kompaktumu, izšķirtspēja un spilgtums analogi daudz
smagākiem brāļiem. Parasti tādi projektori izstrādāti
triecienizturīgos korpusos un ir optimāli transportēšanai.
Biroju Biroju projektori tiek izmantoti viena
biroja dažādās telpās, kā arī izstādēs, semināros, konferencēs.
Projektoru gaismas plūsma ir no 1700 ANSI-lūmeņiem, ekonomiskā
režīma lampas un masa līdz 5 kg. Šī tipa projektori ir funkcionālāki
par iepriekšējiem un universāli pielietošanā.
Bezvadu Šīs sērijas projektori attēlu no datora
pārraida ar bezvadu datu pārraides tehnoloģijas palīdzību. Ir
iespējams projektoram pieslēgt vairākus datorus un attālinātam
operatoram sekot līdzi projektora stāvoklim un darbībai.
Instalāciju Projektoriem, kurus izmanto konferenču
zālēs, ir liela gaismas plūsma (no 3000 ANSI lm), plašas attēla
ģeometrijas iestatīšanas iespējas un liels skaits ieejas spraudņu.
Šī tipa projektoriem raksturīga maksimāla funkcionalitāte un
iestatījumu „elastība”.
Mājas kinozāle Šī kategorija ietver projektorus ar
formātiem 16:9 un 16:10 (ar iespēju atainot formātus 4:3 un 5:4),
uzlabotu video attēlu demonstrēšanas kvalitāti un zemu ventilatora
trokšņa līmeni. Ir iespējama datora attēla demonstrēšana.
Tātad jūs esat noteikuši,
kādai grupai pieder jums vajadzīgais projektors. Lai turpmākā modeļa
izvēle būtu vieglāka, iepazīsimies ar galvenajiem projektoru
raksturlielumiem, no kuriem katrs ir īpaši nozīmīgs konkrētam
pielietojumam. Galvenie raksturlielumi –gaismas plūsma, izšķirtspēja
un kontrasts.
Gaismas plūsma
Gaismas plūsma – viens no
svarīgākajiem projektoru raksturlielumiem. Jo lielāka gaismas
plūsma, jo ar lielāka izmēra ekrāniem var strādāt projektors un jo
mazākas prasības telpas aptumšošanai. Gaismas plūsmas mērvienība ir
ANSI-lūmeņi.
Tagad mikroportatīvajiem projektoriem ar masu 1.0 – 2.4 kg piemīt
gaismas plūsma 1200 - 2500 ANSI lm – pietiekama prezentācijas
rīkošanai pārrunās, semināru un treningu laikā un videofilmu
noskatīšanai nelielās zālēs.
Lieljaudas plūsma 3500 - 6500 ANSI-lūmeņi ir modeļiem ar masu no 3,5
līdz 15 kg – tie var tikt izmantoti lielās konferenču zālēs un pat
kinoteātros.
Izvēloties projektoru, nepieciešamais gaismas plūsmas lielums
jāizskaitļo, ņemot vērā šādus faktorus: vajadzīgais attēla izmērs,
telpas izmēri un forma, kur tiks uzstādīts projektors, kāds ir
telpas apgaismojuma intensitātes raksturs.
Piemēram, lielā, bet stipri aptumšotā telpā var iegūt lielu
un spilgtu attēlu, izmantojot projektoru ar salīdzinoši nelielu
gaismas plūsmu. Tai pašā laikā nelielā, bet ļoti apgaismotā telpā
būs nepieciešams projektors ar jaudīgu gaismas plūsmu.
Ar gaismas plūsmas lielumu tiešā veidā ir saistīts ekrāna
attēla spilgtums (tas ir tieši proporcionāls gaismas plūsmai). Šī
iemesla dēļ daudzi ražotāji multimediju projektoru tehniskajos
raksturojumos dod priekšroku termina „spilgtums” (brightness)
izmantošanai, uzskatot to kā saprotamāku vairumam lietotāju, kaut
arī no fizikas viedokļa tas nav pilnībā precīzi.
Projektoru izšķirtspēja
Multimediju projektoru
priekšgājēji bija projektori datora attēla demonstrēšanai, tāpēc nav
brīnums, ka par svarīgāko projektora raksturojumu paliek pamata
izšķirtspēja – reālais attēlu veidojošās matricas punktu skaits,
parasti norādāms pa horizontāli un vertikāli. Šos punktus sauc par
pikseļiem– „attēla elementiem” (saīsinājums no piсture element).
Projektoru izšķirtspēja orientēta uz datoru videostandartiem:
lielākajai mūsdienu projektoru daļai ir SVGA (800 x 600
pikseļu) vai XGA (1024 x 768 pikseļu) klases izšķirtspēja.
Tiek izlaisti projektori arī ar lielāku izšķirtspēju - SXGA
(1280 x 1024) un pat UXGA (1600 x 1200) klases.
Jo lielāka projektora izšķirtspēja, jo detalizētāku attēlu tas spēj
atainot.
Katrs mūsdienu projektors aprīkots ar digitālo attēlu interpolācijas
(saspiešanas un izstiepšanas) funkciju un spēj strādāt ar
izšķirtspēju par vienu-divām pakāpēm augstāku un zemāku par pamata.
Toties attēla kvalitāte būs labāka, ja projektora pamata
izšķirtspēja sakrīt ar attēlu demonstrējošā datora izšķirtspēju.
Izvēloties projektoru, bieži
nākas saskarties ar jautājumu: „Kāda izšķirtspēja nepieciešama, ja
projektoru plānots izmantot tikai videofilmu demonstrēšanai?”
Dotajā gadījumā SVGA-projektora (800x600) iespējas var
izrādīties pietiekamas. To nosaka fakts, ka jebkurā no
visizplatītākajiem televīzijas videostandartiem redzamo rindu skaits
nepārsniedz 600 (formātā NTSC – 488 rindas, formātos PAL un SECAM –
576 rindas).
Demonstrējamā attēla formāts būs tāds pats kā parastam televizoram,
tātad 4:3.
Ja plānots projektoru izmantot DVD-disku vai satelīttelevīzijas
skatīšanai, tad īstas kinozāles atmosfēru radīs plašs formāts ar
attēla malu attiecību 16:9. Tādu formātu atbalsta projektori ar
izšķirtspēju W-SVGA (848 x 480) un W-XGA (1366 x 768 vai 1280 x 720
pikseļu).
Izvēloties multimediju
projektoru izšķirtspēju, vērts padomāt par perspektīvu.
Datortehnikas, kā arī videostandartu attīstība noved pie patstāvīgas
izmantojamās izšķirtspējas palielināšanās. Jebkurš projektors tiks
galā ar mazākas izšķirtspējas attēlu daudz labāk nekā otrādi.
Projektora kontrasts
Projektora kontrasta
koeficients (contrast ratio) – vēl viens svarīgs rādītājs, kas ļauj
novērtēt multimediju projektoru attēla kvalitāti. No šī koeficienta
lieluma ir atkarīgs attēla nianšu pārraides dziļums, detaļas
saskatāmība vistumšākajos un visgaišākajos apgabalos. Īpašu uzmanību
vajag pievērst kontrasta rādītājam, izvēloties projektoru mājas
kinozālei: pie vāja kontrasta jūs vienkārši nesaskatīsiet visas
detaļas tumšajos skatos, kuri mūsdienu videofilmās nav nemaz tik
reti.
Attēla izmēri
Viena no svarīgām
multimediju projektoru priekšrocībām salīdzinājumā ar citām
informācijas atainošanas ierīcēm ir tā, ka ar to palīdzību var iegūt
ne stingri fiksētu attēlu, bet iestatīt tā izmērus pēc paša
vēlēšanās – atkarībā no telpas izmēriem, projekcijas ekrāna laukuma,
personīgās gaumes un vēlmēm.
Portatīvā projektora iespēju pietiek, lai iegūtu attēlu ar
izmēru no 60 cm (standarta televizora ekrāns) līdz fantastiskajiem15
metriem pa diagonāli.
Attēla izmēru iestatīšanu var īstenot ar diviem paņēmieniem.
Pirmkārt, uz attāluma starp projektoru un ekrānu izmaiņu
rēķina – jo tas lielāks, jo lielāks attēls.
Otrs paņēmiens pieejams tajos modeļos, kuri aprīkoti ar
varioobjektīvu – objektīvu ar mainīgu fokusu attālumu. Šajā gadījumā
attēla izmērus var mainīt, nepārvietojot pašu projektoru.
Attēla ģeometriskā
korekcija
Kad projektors uzstādīts zem
ievērojama leņķa attiecībā pret ekrāna asi, attēls kļūst nedaudz
izkropļots, pieņemot trapeces formu. Novērst trapecveida deformāciju
var ar dažādiem paņēmieniem:
mainot ekrāna audekla slīpumu (šī iespēja ir
paredzēta dažos projekcijas ekrānu modeļos);
izmantojot digitālās korekcijas algoritmu;
izmantojot optiskās korekcijas tehnoloģiju - "lens
shift".
Kaut arī pēdējais paņēmiens
ir visefektīvākais, tā kā nepieļauj attēla kvalitātes zudumus,
pieejams tas galvenokārt dārgos un jaudīgos modeļos, kā arī
projektoros, kas paredzēti kaskādes izmantošanai (kad attēla
demonstrēšanai tiek izmantoti divi un vairāk projektoru
vienlaicīgi).
Pārējos gadījumos var izmantot ģeometrisko deformējumu digitālo
korekcijas algoritmu, kas veidots uz saspiedes metodes pamata. Daži
ražotāji aprīkoja savus projektorus ar trapeces digitālās korekcijas
funkciju ne tikai pa horizontāli, bet arī pa vertikāli. Tas dod
iespēju uzstādīt projektoru sānis no ekrāna, piemēram, uz plaukta
vai skapja, un pie tam iegūt neizkropļotu taisnstūrveida attēlu.
Optika
Lielai daļai multimediju
projektoru ir objektīvi ar mainīgiem fokusu attālumiem (varioobjektīvi).
Šie objektīvi ļauj mainīt attēla izmērus uz ekrāna, nepārvietojot
pašu projektoru.
Tagad sāka izlaist projektorus ar bīdāmiem objektīvu vāciņiem – tas
ir ērti, tā kā vāciņš nepazūd un neizbīdās ārpus priekšējā paneļa
gabarītiem. Vēl vairāk, bīdāmais vāciņš bieži izpilda pauzes
funkciju – nobīdot vāciņu, jūs automātiski izslēdzat projektoru uz
dažām minūtēm, piemēram, lai kontaktētos ar auditoriju. Pēc tam,
atbīdot vāciņu, var uzreiz atsākt demonstrēšanu.
Dažos projektoros fokusu attālums tiek mainīts ar rokām, citi
toties ir nodrošināti ar motorizētiem objektīviem, kas ļauj mērogot
attēlu ar tālvadības pults palīdzību.
Rokas vadība ir ātrāka un precīzāka, bet motorizētais objektīvs ir
ērts, kad to nepieciešams vadīt no attāluma, piemēram, ja projektors
ir piestiprināts augstu pie griestiem.
Daži ražotāji paredz savu projektoru dārgākajos un jaudīgākajos
modeļos maināmās optikas izmantošanu: papildu garfokusa objektīvi
ļauj izmantot projektorus lielās zālēs, bet šaurleņķa objektīvi –
ierobežotas telpas apstākļos, kā arī aiz caurspīdīgā ekrāna.
Lampas
Lielākajā mūsdienu
projektoru daļā tiek izmantotas īpaši izturīgas lampas ar darbības
laiku 2000-4000 stundu, tas nozīmē, ka, pat bieži izmantojot
projektoru, lampu nomaiņa būs nepieciešama tikai pēc pāris gadiem.
Katrā projektorā tiek uzstādīts lampu skaitītājs, kurš savlaicīgi
atgādinās par to maiņas nepieciešamību.
Vadības līdzekļi
Vadības ērtība – ārkārtīgi
svarīgs rādītājs, kurš obligāti jāņem vērā, izvēloties multimediju
projektoru.
Galvenais projektora vadības līdzeklis ir infrasarkanā tālvadības
pults, kura ietilpst katra modeļa komplektā.
Pilnībā vai daļēji dublētas kontroles funkcijas ir uz vadības
paneļa, kas izvietots uz paša projektora korpusa. Virknei funkciju
pieeju var iegūt tikai caur tālvadības pulti.
Lielāko mūsdienu projektoru daļu var vadīt ar speciālām komandām,
kas nododamas no datora caur saskarni RS-232. Datora prezentācijas
vadību var īstenot tieši no projektora, kurš savienots ar datoru ar
seriālo vai USB-pieslēgvietu.
Projektoru multimediju
iespējas
Jau pats nosaukums
„multimediju projektori” pasaka, ka tiem ir pieejama ne tikai
vizuālas informācijas atainošana, bet ieliktas arī skaņas
reproducēšanas iespējas. Parasti projektorā iebūvētās audio sistēmas
jaudas pilnībā pietiek, lai nodrošinātu prezentācijas vai
videorullīša pilnvērtīgu skaņas pavadījumu nelielai auditorijai
(līdz 50 cilvēkiem) telpā. Lielās zālēs būs nepieciešama ārējo
tumbiņu pieslēgšana.
Saderība ar
videostandartiem
Multimediju projektoru kā
videoierakstu demonstrēšanas līdzekļa popularitātes pieaugums nav
nejaušs. Jo visi multimediju projektori atbalsta visizplatītākos
krāsu kodēšanas standartus : PAL, SECAM, NTSC, bet daudzi
jaunie modeļi ir pilnībā savienojami ar HDTV formātu – augsta
asuma televīziju. Tāpēc multimediju projektori ir lieliska izvēle
tiem, kas grib izveidot pie sevis mājās īstu kinoteātri.
Papildfunkcijas
Bez obligātajām
pamatfunkcijām projektoru ražotāji apgādā savus modeļus ar daudzām
papildu programmatūras un aparatūras iespējām, kas padara to
izmantošanu daudz ērtāku un ļauj panākt dažādus efektus
prezentācijas demonstrēšanas laikā. Lūk, tikai dažas no tām:
Funkcija „pele” – ļauj vadīt datora prezentāciju
ar projektora tālvadības pulti.
Stop kadrs vai „iesaldēšana” – ļauj padarīt
neredzamu projektora pārslēgšanu starp dažādiem avotiem.
„Tukšais ekrāns” – pārslēdz auditorijas uzmanību
no ekrāna uz runātāju.
„Bilde bildē” – neaizvietojama, kad jādemonstrē
attēls no vairākiem avotiem vienlaicīgi; ļauj demonstrēt attēlu
no dokumentu kameras uz datora signāla fona.
Digitālā mērogošana – vairākas reizes (līdz х10)
palielina attēla fragmentu ar mērķi pievērst auditorijas
uzmanību.
Resize – attēla digitālā formāta (4:3 / 16:9) vai
izšķirtspējas izmainīšana (ar saspiedes vai izstiepšanas metodes
palīdzību).
Uznirstošas uzvednes – šī funkcija ir pieejama
Epson projektoros, ļauj ātrāk izprast projektora iestatījumus un
vadību.
Funkcija „marķieris” – uzmanības piesaistīšana
vajadzīgajiem attēla apgabaliem.
Frekvences autosinhronizācija – jebkurš
projektors automātiski nosaka avota frekvences iestatījumus un
patstāvīgi noskaņojas uz tām.
Iebūvētās dokumentu kameras – ir dažos Toshiba
multimediju projektoru modeļos. Tas dod iespēju demonstrēt
dokumentus uz papīra, caurspīdīgām plēvēm, kā arī trīsdimensiju
objektus. Projektoru ar iebūvēto dokumentu kameru var izmantot
videokonferenču rīkošanai.
Katrs no ražotājiem cenšas
padarīt savus projektorus maksimāli piesātinātus ar daudzveidīgām
funkcijām, aprīkot tos ar iespējām, kuru nav konkurentiem. Tāpēc,
izvēloties projektoru, nepieciešams īpaši painteresēties, kādas
papildfunkcijas ir vienā vai otrā modelī un cik lielā mērā tas
atbilst tiem uzdevumiem, kuru risinājumiem tiek piedāvāts izmantot
projektoru.
Tīkla iespējas
Tīkla tehnoloģiju aktīva
attīstība pēdējos gados aizskāra arī multimediju projektoru tirgu.
Pēdējā laikā ir parādījušies projektoru modeļi ar iebūvētajiem tīkla
centrmezgliem, kas ļauj ar to palīdzību viegli apvienot nelielā
tīklā datorierīces vienas telpas robežās, kā arī pieslēgt šo tīklu
uzņēmuma lokālajam tīklam vai internetam.
Pieminēšanas vērti ir projektori, kas aprīkoti ar bezvadu
tīklu adapteriem. Datu pārraides iespēja starp datoru un projektoru
pa radiokanālu ievērojami palielina prezentācijas ērtību, jo ļauj
atbrīvoties no vadu un kabeļu jūkļa.
Kā pareizi izvēlēties
multimediju projektoru.
Nepastāv „vislabākais”,
„visuniversālākais” projektors. Multimediju projektoru tehnisko
raksturojumu un funkcionālo iespēju uzskaitījumam beigu beigās
jākalpo vienam mērķim – palīdzēt izvēlēties tādu modeli, kas varētu
atrisināt tam uzliktos uzdevumus labāk nekā jebkurš cits.
Izvēles problēma netiek pilnībā izsmelta ar budžeta faktoru, jo divi
cenas ziņā līdzīgi modeļi var atšķirties savā starpā pēc
izmantojamās tehnoloģijas, izšķirtspējas, gaismas plūsmas un
funkcionalitātes. Projektora izvēle, pirmkārt, ir atkarīga no tā,
kur un kā tas pēc tam tiks izmantots, pie kāda apgaismojuma, vai tas
tiks uzstādīts stacionāri vai to vajadzēs bieži pārvadāt no vietas
uz vietu.
